Mājokļu pieejamība šogad pirmajā ceturksnī samaziājusies Rīgā un Viļņā, kamēr Tallinā uzlabojusies, aģentūrai LETA pavēstīja “Swedbank” pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem “Baltijas mājokļu pieejamības indeksa” datiem.
Šogad pirmajā ceturksnī mājokļi Rīgā un Viļņā kļuvuši mazāk pieejami, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu, bet Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma kāpinājusi mājsaimniecību ienākumus, tāpēc Tallinā mājokļi kļuvuši pieejamāki, min bankā.
“Tomēr igauņu prieka epizode būs īslaicīga – Eiropas Centrālajai bankai (ECB) no gada vidus palielinot bāzes procentu likmes, arī mājokļu pieejamība Igaunijā visdrīzāk gada otrajā pusē nedaudz samazināsies. Attiecīgi mājokļu pieejamības virsotne Rīgā un Viļņā visdrīzāk palikusi pērnajā gadā un Tallinā – tiks sasniegta šī gada pirmajā pusē,” norāda “Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks.
Šogad pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties mājokli 73,1 kvadrātmetra platībā, Viļņā – 61,3 kvadrātmetru platībā, bet Rīgā mājokļu pieejamība nemainīgi saglabājās krietni augstāka, ļaujot iegādāties mājokli 112 kvadrātmetru platībā.
Lai gan salīdzinājumā ar 2025. gada ceturto ceturksni vidēji tirgū dzīvokļu pieejamība saruka, Rīgas pirmreizējā tirgū tā turpināja uzlaboties. Šā gada sākumā vidēja mājsaimniecība varēja atļauties pirmreizējā tirgū iegādāties dzīvokli apmēram 63 kvadrātmetru platībā, kas vien nedaudz atpaliek no līmeņa, kādu vidēji varēja redzēt pāris gados starp pandēmiju un pirms procentu likmju celšanas.
Augoša mājsaimniecību rocība pirmajā ceturksnī un kredītu procentu likmes, kuras sasniedza pēdējos trīs gados zemāko vērtību, turpināja stimulēt mājsaimniecību pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem, skaidro bankā.
Pērnā gada izskaņā novērotais aktivitātes palēninājums dzīvokļu tirgū vērojams arī šā gada datos, tomēr aktivitāte joprojām bija augsta uz vēsturiskā fona. Salīdzinot ar pērnā gada sākumu, darījumu skaits saruka gan sērijveida, gan jaunajiem dzīvokļiem. Kritumu sērijveida dzīvokļiem kaut nedaudz varētu skaidrot ar aktivitātes stabilizēšanos pēc ļoti aktīva gada. Savukārt pirmreizējā tirgū novērotais kritums varētu būt īslaicīgs, jo tuvākajos mēnešos plānota vairāku projektu nonākšana tirgū, un tam vajadzētu palielināt darījumu skaitu.
Tirgus vidējā cena pirmajā ceturksnī nedaudz pakāpās, salīdzinot ar pērnā gada sākumu. Nemainīgi lielākā ietekme šai tendencei bija sērijveida projektu dzīvokļu sadārdzināšanās par 6%, kamēr pirmreizējā tirgū cenu kāpums salīdzinājumā ae pagājušā gada attiecīgo periodu bija salīdzinoši pieticīgāks – par 1,5%. Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, jauno dzīvokļu cenas nedaudz saruka, kas arī noteica pieejamības kāpumu šajā segmentā.
“Ja pērno gadu varēja raksturot kā izcilu – būtiski auga gan pieejamība, gan tirgus aktivitāte -, tad šis gads ietīts neskaidrības plīvurā. Karš Tuvajos Austrumos radījis ievērojamu enerģijas izejvielu piedāvājuma šoku, un inflācija pasaulē un Eiropā aug,” norāda Mālnieks.
“Swedbank” prognozē, ka ECB reaģēs, ceļot bāzes procentu likmes, lai mazinātu iespēju, ka ārējo faktoru radītā inflācija iesakņojas un saglabājas augsta vidējā termiņā. Bankā sagaida, ka ECB paaugstinās procentu likmes divas reizes – jūnijā un septembrī -, kopumā par 0,5 procentpunktiem. Savukārt finanšu tirgi patlaban iecenojuši trīs likmju paaugstinājumus.
Mālnieks atzīmē, ka labā ziņa ir tā, ka procentu likmes visdrīzāk sāks mazināties jau 2027. gada otrajā pusē, un to augstākajā punktā tās būs joprojām krietni mazākas nekā tās bija 2023. gada izskaņā. Algu kāpums tuvākajā nākotnē, visticamāk, arvien apsteigs dzīvokļu cenu pieaugumu, kas balstīs mājokļu pieejamību. Tomēr mājokļu pieejamības, tāpat kā Latvijas ekonomikas, “kuģa burās” būs manāms pretvējš no Tuvo Austrumu konflikta ietekmes.
Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu, tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā, un, ka hipotekārā kredīta apkalpošanai tiek novirzīti ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
