Eiropa nav nolemta būt trešajā vietā mākslīgā intelekta (MI) sacensībā starp ASV un Ķīnu, jo tā var ar šīm valstīm konkurēt un pat dažos aspektos pārspēt, ja vien spēs veicināt MI ieviešanu, paātrināt inovācijas un novirzīt mājsaimniecību uzkrājumus MI jaunuzņēmumiem, uzsvēra Luksemburgas premjerministrs Luks Frīdens, ceturtdien atklājot Briseles ekonomikas forumu.
Viņš akcentēja, ka Eiropai ir vajadzīgs MI “no Eiropas, kas radīts Eiropā un paredzēts Eiropai”, proti, risinājumi, kas atspoguļo Eiropas vērtības – brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un cieņu pret cilvēku. Pēc Frīdena paustā, ja Eiropas Savienība (ES) pieņems cituviet izstrādātus MI risinājumus, pastāv risks, ka šie rīki balstīsies uz citām vērtībām, īpaši arvien konkurētspējīgākā starptautiskā vidē.
Luksemburgas premjers noraidīja priekšstatu, ka MI aizstās cilvēkus. Viņaprāt, Eiropā izstrādāta MI uzdevums būtu palīdzēt cilvēkiem būt efektīvākiem, taču lēmumu pieņemšana joprojām jāatstāj cilvēku ziņā. Viņš kā Eiropas pamatvērtību minēja cieņu pret cilvēku, proti, pārliecību, ka katram cilvēkam piemīt vērtība tādēļ vien, ka viņš ir cilvēks.
Frīdens akcentēja trīs galvenās prioritātes, kurās Eiropai jāgūst progress MI sacensībā. Pirmā ir plašāka MI ieviešana, jo patlaban ļoti maz uzņēmumu vai valdību ir pilnībā integrējušas MI risinājumus savā pamatdarbībā. Viņš uzsvēra, ka valdības var rādīt piemēru ar iepirkumiem, atzinīgi vērtējot Eiropas Komisijas aicinājumu ES iestādēm iepirkt suverēnus mākoņpakalpojumus.
Luksemburgas premjerministra ieskatā otrā prioritāte ir ātrums. Viņa vērtējumā konkurenti vispirms izvieto un pēc tam pilnveido, savukārt Eiropa dažkārt neveiksmi uzskata par progresa beigām, un to, viņaprāt, vajag mainīt. Frīdens uzsvēra, ka Eiropai jānosaka ambiciozi MI ieviešanas mērķi publiskajā sektorā, jāizveido vieglāks regulatīvais režīms MI jaunuzņēmumiem un jāatalgo izpilde, nevis tikai plānošana.
Kā trešo prioritāti Frīdens izvirzīja kapitāla atbloķēšanu. Viņš uzsvēra, ka Eiropā ir aptuveni 12 triljoni eiro mājsaimniecību uzkrājumu, taču lielākā daļa plūst nekustamajā īpašumā un valdības obligācijās, nevis ieguldījumos jaunuzņēmumos.
Viņš aicināja paātrināt Uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveidi, nepārregulēt un padarīt MI jaunuzņēmumus pieejamākus privātajiem ieguldītājiem. Noslēgumā Frīdens atzīmēja, ka jaunajā MI laikmetā neviena valsts nevar gūt panākumus viena, taču kopā Eiropa var.
Beļģijas galvaspilsētā šodien norisinās Briseles Ekonomikas forums, kas ir ikgadējs Eiropas Komisijas pasākums. Kā norādīts foruma tīmekļvietnē, vairāk nekā 25 gadus tas pulcē politiskos līderus, uzņēmēju pārstāvjus, pilsonisko sabiedrību, akadēmiķus un galvenos ekonomikas dalībniekus. Šī gada foruma centrā ir ES stratēģiskā loma un tās ambīcijas MI sacensībā.
