Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijā ieguldīti 98,8 miljoni eiro, no kuriem 44 miljonus eiro veidoja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums, ceturtdien modernizācijas noslēguma pasākumā aģentūrai LETA sacīja vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Viņš norādīja, ka no biznesa skatupunkta modernizācijas lielākais ieguvums ir tas, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir daudz elastīgāka savā darba režīmā. “Patlaban varam veikt dabasgāzes iesūknēšanu un izņemšanu arī tajos periodos, kad to parasti nevarējām izdarīt,” uzsvēra Bariss.
Viņš kā piemēru minēja, ka šogad janvārī un februārī bija ļoti liels dabasgāzes patēriņš, tādējādi jaunās kapacitātes ļāva nodrošināt patēriņu. “Savukārt martā, kad formāli vēl vajadzēja būt izņemšanas periodam, pēc būtības tika sākta iesūknēšana,” norādīja Bariss.
Viņš salīdzināja, ka krātuve strādā kā akumulators vai baterija visam reģionam. “Patlaban tehniski ir iesūknēšanas sezona, bet šobrīd viss notiek elastīgi – atkarībā no tirgus,” sacīja Bariss.
Viņš atzīmēja, ka janvārī no krātuves tika izdotas piecas teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas bija lielākais apmērs pēdējo mēnešu laikā.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis projekts ir nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī kopumā Baltijai un Somijai. Viņš norādīja, ka ir svarīgi ātri rīkoties, būt elastīgiem un ātri iepumpēt un izsūknēt gāzi, kā arī ir jāturpina ieviest jaunas tehnoloģijas un modernizēt esošās, lai strādātu efektīvāk, kas ir solis uz stabilitāti.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija sākās 2018. gadā.
Šajā projektā uzlaboja virszemes infrastruktūru, tostarp veikta gāzes savākšanas punkta (GSP-3) pārbūve, 36 urbumu atjaunošana, tostarp paaugstināta to drošības pakāpe, kā arī esošo piecu gāzes pārsūknēšanas agregātu modernizācija un jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana, uzlabojot dabasgāzes piegādes drošību, palielinot krātuves darbības jaudu un sekmējot integrāciju starptautiskajā enerģētikas tirgū.
LETA jau vēstīja, ka “Conexus” apgrozījums pagājušajā gadā bija 74,197 miljoni eiro, kas ir par 21,7% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 38,7% un bija 23,51 miljons eiro.
“Conexus” lielākais akcionārs ir valstij piederošais “Augstsprieguma tīkls” (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma “Marubeni” pārvaldītajam fondam “MM Capital Infrastructure Fund”, bet 2,48% – pārējiem akcionāriem.
