Finanšu nozares asociācija aicina mazināt pārmērīgu regulatīvo un administratīvo slogu finanšu sektorā

Finanšu nozares asociācija (FNA) Jāņa Endziņa vadītajai Birokrātijas mazināšanas rīcības grupai ir iesniegusi vairākus priekšlikumus, aicinot nekavējoties mazināt pārmērīgu regulatīvo un administratīvo slogu finanšu sektorā, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijā.

Tostarp finanšu nozare īpaši iesaka izvairīties no nacionāla līmeņa “regulatīvās uzslāņošanas” un pārskatīt kapitāla prasības bankām. Asociācijas ieskatā šie soļi uzlabos kredītu pieejamību uzņēmumiem un Latvijas iedzīvotājiem, un stiprinās visa Latvijas finanšu sektora konkurētspēju Baltijā un Eiropas Savienībā (ES).

FNA uzsver, ka banku konkurētspēja, kreditēšanas attīstība un modernu finanšu pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar regulatīvo un nodokļu vidi. Pārmērīga regulācija, tikai bankām piemērojami nodokļi un paaugstinātas kapitāla prasības sadārdzina finanšu pakalpojumus un ierobežo banku spēju pilnvērtīgi finansēt uzņēmumus un mājsaimniecības.

“Ja vēlamies straujāku kreditēšanas attīstību un konkurētspējīgāku Latvijas finanšu sektoru, ir jāmazina administratīvais un regulatīvais slogs, it īpaši ja tas pārsniedz ES direktīvās noteiktās prasības. Bankām ir jāspēj vairāk resursu novirzīt klientu finansēšanai, inovācijām un digitālajai attīstībai, nevis nesamērīgu prasību izpildei,” pauž FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Asociācija aicina, ieviešot ES tiesību aktus, konsekventi izvairīties no papildu nacionālo prasību noteikšanas jeb “regulatīvās uzslāņošanas”. Šādas papildu prasības sadārdzina pakalpojumu sniegšanu Latvijā, apgrūtina jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu un sadrumstalo ES kopējo tirgu. FNA ieskatā Latvijai jāievieš ES prasības tikai minimāli nepieciešamajā apjomā, vienlaikus saglabājot finanšu sistēmas stabilitāti un atbildīgu kreditēšanas praksi, norāda asociācijā.

FNA norāda, ka Latvijas banku sektoram ir vairāki strukturāli izaicinājumi, tostarp pārmērīgs regulatīvais un administratīvais slogs, pārskatu iesniegšanas un uzraudzības prasību sadrumstalotība, kas būtiski paaugstina atbilstības izmaksas, tikai bankām piemērojami nodokļi un nodevas, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus gan Baltijas valstu starpā, gan arī ES, paaugstinātas kapitāla prasības, kā arī uzņēmējdarbību regulējošās vides biežās izmaiņas un zema prognozējamība liek bankām turēt papildu kapitālu, kā arī īstenot citus riskus mazinošus pasākumus.

“Šo visu apstākļu kumulatīvā ietekme ir augstākas pakalpojumu izmaksas, jo bankām ir vienlaikus jāievēro visas regulatīvās prasības, un jānodrošina pietiekama kapitāla atdeve saviem finansētājiem: akcionāriem, obligacionāriem un noguldītājiem,” pausts iesniegumā.

Asociācija piedāvā, ieviešot ES tiesību aktus, izvairīties no papildu prasību ieviešanas, tostarp pretciklisko kapitāla buferi, par kura lielumu lemj Latvijas Banka, noteikt 0% apmērā ekonomiskā cikla vidū, kad ekonomikā nav vērojamas ne pārkāršanas, ne krīzes pazīmes, veicināt izmaiņas ES regulējošos aktos, lai otrā pīlāra kapitāla prasību (P2R) finansiālu grūtību gadījumā būtu iespējams no minimālās prasības pārvērst par buferi, kā arī attiecībā uz tām banku grupām, kuru meitasuzņēmumi darbojas Latvijā, mazināt regulatoros šķēršļus kapitāla un likviditātes mobilitātei grupas ietvaros.

Asociācija arī aicina ieviest principu, ka informāciju valsts iestādēm bankas sniedz tikai vienreiz. Pēc tam valsts iestādes apmainās ar šo informāciju savā starpā. Konsolidēt pārskatu iesniegšanas prasības Latvijas Bankai un citām valsts iestādēm.

Tāpat FNA aicina nodrošināt, ka bankām to darbībai nepieciešamie dati no valsts reģistriem ir pieejami caur vienu kanālu, konsekventi turpināt pilnībā piemērot riskos balstītu pieeju naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tostarp samazināt formālo prasību apmēru zema riska klientiem un, ieviešot jauno ES tiesību aktu pakotni naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, nepiemērot papildu nacionālās prasības.

Asociācija arī aicina atzīt, ka pilnībā digitāli procesi un biznesa modeļi ir pamata standarts banku pakalpojumos. Atcelt regulējumu par banku filiāļu atvēršanu obligātā kārtā valsts reģionos. Ļaut pašām bankām izvēlēties kur atvērt filiāles un lemt par to, vai turpināt darbu obligātā kārtā atvērtajām vairāk nekā 20 filiālēm.

FNA aicina atcelt arī reklāmas ierobežojumus banku pakalpojumiem, it īpaši kreditēšanas pakalpojumiem, pastāvīgi pārskatīt un atcelt novecojušas regulējošās prasības un citus noteikumus, kā arī uzraudzības un politikas veidošanas iestādēm turpināt strukturētu dialogu ar nozari, regulējumu veidojot sadarbībā ar finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu pakalpojumu patērētājiem.

Asociācija piedāvā no 2027. gada atcelt solidaritātes iemaksu un finanšu stabilitātes nodevu, nodrošināt nodokļu neitralitāti finanšu sektorā, salīdzinot ar citiem ekonomikas sektoriem, atturēties no jaunu sektorālu nodokļu ieviešanas finanšu sektorā, kā arī regulāri salīdzināt uzraudzības izmaksas Latvijā ar pārējām Eiropas valstīm un Latvijas Bankai sasniegt lielāko uzraudzības efektivitāti un zemākās uzraudzības izmaksas Baltijā.

Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai tika izveidota 2025. gada martā. Tajā darbojas valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

FNA biedri ir “Swedbank”, “SEB banka”, banka “Citadele”, “Luminor Bank” filiāle Latvijā, “BluOr Bank”, “OP Corporate Bank” filiāle Latvijā, “Signet Bank”, “Reģionālā investīciju banka”, “Industra Bank” un “Magnetiq Bank”. Asociācijas biedrs ir arī “Attīstības finanšu institūcija “Altum”, ka arī asociācijai ir 23 asociētie biedri.