Latvija būvniecības aktivitāti turpinās uzturēt gan kreditēšanas pozitīvā dinamika, gan investīciju pieaugums, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijā atzīmē, ka pašlaik nozares attīstību būtiski ietekmē globālais energoresursu cenu pieaugums, kas palielina būvniecības izmaksas un ietekmē uzņēmumu investīciju plānus. Vienlaikus sagaidāms, ka šogad kopumā būvniecības aktivitāti turpinās uzturēt gan kreditēšanas pozitīvā dinamika, gan arī investīciju pieaugums, tostarp valsts investīcijas infrastruktūras objektos, kā arī privātās investīcijas.
EM norāda, ka būvniecības nozares produkcijas apmēri šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieauga par 3,3%. Būvniecības apmēru pieaugumu pozitīvi ietekmēja izaugsme ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā.
Tostarp ministrijā vēsta, ka ēku būvniecības apmēri gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 3,9%, salīdzinot ar 2025. gada atbilstošo periodu. Ēku būvniecības apjomu pieaugumu galvenokārt ietekmēja aktivitātes palielināšanās dzīvojamo māju būvniecībā, īpaši divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecībā. Vienlaikus ēku būvniecības aktivizēšanos pozitīvi ir stimulējis arī kredītu likmju samazinājums.
Inženierbūvniecības produkcijas apmēri gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 4,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā pieauguma tempi saglabājās pagājušā gada līmenī, kamēr pārējos segmentos bija vērojams samazinājums.
EM norāda, ka specializētie būvdarbi pirmajā ceturksnī samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar 2025. gada atbilstošo periodu. Produkcijas apmēru pieaugums elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citu līdzīgu darbību, kā arī būvdarbu pabeigšanas segmentos nespēja kompensēt pārējo segmentu samazinājumu.
Šogad pirmajā ceturksnī izsniegtas 760 būvatļaujas, kas ir samazinājums par 29,3% salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni, un lielākā ietekme bija privātmājām. Savukārt paredzamā platība šajā periodā uzrādīja pieaugumu par 21,1%. Nozīmīgākais devums bija plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām, kā arī rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, vēsta EM.
Ministrijā atzīmē, ka pašlaik nozares attīstību būtiski ietekmē globālais energoresursu cenu pieaugums, kas palielina būvniecības izmaksas un ietekmē uzņēmumu investīciju plānus. Vienlaikus sagaidāms, ka šogad būvniecības aktivitāti turpinās uzturēt gan kreditēšanas pozitīvā dinamika, gan arī investīciju pieaugums, tostarp valsts investīcijas infrastruktūras objektos, kā arī privātās investīcijas.
